Ikviens ziedotājs ne tikai piedalās dievnama kā celtnes uzbūvēšanā vai uzturēšanā, bet vienlaicīgi arī līdzdarbojas kristīgo vērtību nostiprināšanā un veicināšanā Latvijas sabiedrībā. Ir pierasts ziedot kādām labdarības akcijām, bet ziedošana Dievam ir kaut kas daudz vairāk. Ziedot nozīmē visu, kas tev ir, ieguldīt Dievā. Ziedojot Dievam un Viņa darbam zemes virsū – draudzei un Baznīcai, mēs apliecinām ticību, ka palīdzība nāk no Dieva. Ziedošanas pamatojums atrodams Bībelē gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Ziedot Dievam nozīmē dot Viņam iznīcīgās lietas un pretī saņemt neiznīcīgās. Ziedot var ļoti dažādi: kāds ziedos naudu, kāds laiku, kāds savas prasmes vai ikdienas dzīvei nepieciešamas lietas. Uz ziedošanu ir aicināts katrs kristietis, un katra atsevišķa cilvēka ieguldījums Baznīcas dzīvē ir ļoti svarīgs.

„Atjauno Manu namu”

Romas Katoliskā Baznīca Latvijā rīko labdarības akciju „Uzcelsim Baznīcu!”. Tās mērķis ir piesaistīt līdzekļus jaunu dievnamu celtniecībai vietās, kur vēsturiski nav bijusi baznīca, jau esošu baznīcu atjaunošanai Latvijā, kā arī citiem nozīmīgiem Baznīcas projektiem, kas saistīti ar izglītību, sociālo jomu un informācijas izplatīšanu. Dievnamu celtniecība un atjaunošana Latvijā ir redzama un paliekoša zīme. Ikviens ziedotājs ne tikai piedalās dievnama kā celtnes uzbūvēšanā, bet vienlaicīgi arī līdzdarbojas kristīgo vērtību nostiprināšanā un veicināšanā Latvijas sabiedrībā un veselīgas sociālās vides īstenošanā.

Lai izveidotu pareizu attieksmi pret ziedošanu, mums ir svarīgi to izprast gan Vecās, gan Jaunās Derības kontekstā. Desmitā tiesa ir Vecās Derības jēdziens. Bauslība noteica ziedot desmit procentus no visiem saviem ienākumiem, kā arī no izaudzētās ražas Templim(1). Saistībā ar Ābrahāmu mēs pirmo reizi atrodam desmitās tiesas pieminēšanu, kur viņš pienesa desmito tiesu Melhesidekam, Salemas ķēniņam, visaugstākā Dieva priesterim.

Jaunā Derība nemin konkrētu ziedojuma apjomu, bet tieši Jaunajā Derībā varam saskatīt pilnīgāku labdarību, vēl plašāku dalīšanos nekā iepriekš - Dievs vienīgais redz un zina, cik katrs dod. Jēzus vārdos dzirdam ļoti daudz par došanu un ziedošanu - dodiet un jums taps dots; ar kādu mēru jūs mērosit, ar tādu jums tiks atmērots; Caķejam Viņš izsaka atzinību, kad tas priekā par nepelnīto Dieva žēlastību grib ziedot pusi no savas mantas. Svarīgi ir redzēt, ka Jēzus Caķeju uz to nemudina vai neuzstāda to viņam par pestīšanas un žēlastības saņemšanas noteikumu, to dara Caķejs pats – no brīva un priecīga prāta, bez mudināšanas – pateicībā. Izšķirošā nozīme ir manai sirds attieksmei: „Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7)

Tāpēc ziedojumu nevar uztvert par darījumu ar Dievu - es Dievam un Viņš man - Dievs atlīdzinās par ziedošanu. Jēzus nosodīja farizeju liekulīgo attieksmi pret ziedošanu, bet ne pašu regulāru desmitās tiesu ziedojumus draudzei. Ziedošanā un mīlestības dāvanu došanā Dievs ir ielicis pavisam citu jēgu - „man patīk žēlastība, nevis upuris”. Tieši mūsu ticībā ir apslēpta ziedošanas būtība. Tas parādās arī Jēzus vārdos par atraitni (Mk 12:44) - viņas ziedojums bija ticības izpausme, kamēr bagātie, kas deva daudz vairāk, to darīja bez īstas ticības. Atraitne pauž stipru paļāvību uz Dievu – viņas ziedošana ir viņas ticības auglis. Tas nozīmē – viss, kas mums, tas ir Dieva dots.

Katoliskajā Baznīcā bez 10 Dieva baušļiem ir vēl 5 Baznīcas baušļi, no kuriem viens māca: "Tev būs gādāt par Baznīcas vajadzībām." Latvijā, atšķirībā no vairākam citām valstīm, pastāv brīvprātīga ziedošanas tradīcija un katoļu draudzēs netiek nekontrolēts, cik kurš ziedo, un arī atbalsts var būt dažāds - daudzi cilvēki Baznīcai ziedo savu brīvo laiku un darbu. Ziedošana Baznīcai ir kristīgās mīlestības izpausme. Ziedojums ir brīvprātīgi izrādīta pateicība par saņemto Dieva žēlastību kā iespēja atbalstīt Dieva īpašos nolūkus cilvēku labā - evaņģēlija sludināšanas darbu, kas uzticēts Baznīcai. Katram kristietim vajadzētu godprātīgi lūgt un meklēt Dieva vadību un gudrību par to, cik kurā reizē ziedot (Jēkaba 1:5).

„Atjauno Manu namu”, sadzirdēja Asīzes Francisks sarunas laika ar Jēzu. Asīzes Francisks, kura vārdu izvēlējās pāvests Franciks, bija sava laika revolucionārs, viņš bija radikāls ne tikai nabadzībā, bet arī sekošanā Baznīcai, Kristum un tās sludinātajām evaņģēlija vērtībām. „Atjauno Manu namu” - ir aktivizēts mūsu uzdevums plašākā nozīmē – katoļu, kristiešu, bet arī visas Latvijas sabiedrības kopumā. Rūpes par katru sabiedrības locekli, brālības aspekts, kas kristietībā sakņojas Trīsvienības modelī. Kādu mīlēt nozīme efektīgi rīkoties, jo līdzās individuālam labumam pastāv ar cilvēka dzīvi saistīts kopējais labums. Ticības gads aicina mūs atkal satikties ar Dievu, ļaujot atjaunot mūsos šo „Viņa namu”.

(1) 3. Mozus 27:30; 4. Mozus 18:26; 5. Mozus 14:24; 2. Laiku 31:5